No sirds uz sirdi
LABIEŠI
TAVA BRĪVDIENU IZVĒLE
GAIDĀM JŪS LABIEŠU MĀJĀS
Labiešu aura piepilda ar gaismu, labestību un harmoniju - esam to pārbaudījuši!
Šī ir īstā vieta, lai atgūtu sirdsmieru!
Labiešu mājas atrodas dabas parkā tikai 15 minūšu brauciena attālumā no Rīgas, Salas pagastā upes krastā. Esot pie mums, aizmirstas Rīgas tuvums, un sirdī ienāk daba.
Esam patiesi visa dabiskā cienītāji. Labiešu mājas ir būvētas no īstiem guļbaļķiem, bet plašie stiklotie logi un terases ienes dabisko ainavu arī istabās. Izbaudiet mūsu mieru jebkuros laikapstākļos - gan vasarā, gan ziemā!
Lauku pirtiņa un atspirdzinoša pelde dīķī vai relaksācija kublā ļaus iegūt tīrību garā un miesā.
Pie mums varēsiet gan pastaigāties skaistā priežu mežā vai lauku pļavās, palasīt grāmatu klusā upes krastā, gan lasīt sēnes, ogas un puķes, gan makšķerēt, peldēties, izbraukt ar riteni, laivu vai supu, iedzert pēcpusdienas tēju tālajā romantiskajā tējas namiņā, vai arī vienkārši izbaudīt klusumu un mieru.
Šī ir vieta, kur mājo klusums! Labiešu valdzinājums slēpjas mierā un klusumā, kas valda šajā apvidū. Šeit dienu un nakti ir dzirdamas putnu dziesmas un meža skaņas. Šī ir vieta, kur izbaudīt klusumu:
- Aizliegts lietot mūziku pastiprinošas iekārtas
- Aizliegts trokšņot vai jebkādā citā veidā traucēt mieru laikā no plkst. 22.00- 8.00
MIERS UN KLUSUMS
IESAKĀM PIE MUMS
Mums ir arī sava bišu drava, kur mūsu mierīgās un labdabīgās bites jūtas ļobi labi! Mūsu smiltsērkšķu audze un milzīgās pļavas ir paradīze bišu saimēm. Bet tur, kur bites, ir harmonija un miers. Iesakām nogaršot mūsu tīro un dabīgo medu, un uz vietas audzētos dārzeņus!
LABIEŠU VĒSTURE
Labiešu mājas vēstures liecībās minētas jau 1800.gadā. 1930-tajos gados Labieši bija turīga saimniecība ar iekoptu stādaudzētavu un zirgu stalli. Labiešu saimniecībā slējās plašas stikla siltumnīcas, kur audzēja vīnogas, košumstādus, kā arī smiltsērkšķus un upenes. Mēs - tagadējie Labiešu saimnieki - lepojamies ar savu vēsturi un esam atdevuši šīm mājām seno godību.
Vikipedia: Labieši (latīņu: meliorēs) ir Indriķa hronikā lietots apzīmējums lībiešu un latgaļu dižciltīgajiem līdz 14-15. gadsimtam. (Pēteris Valters. Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. Rīga: SIA "Divergens", 2001. 12. lpp. ISBN 9789984929613).